pirmdiena, 2018. gada 17. decembris

"Pasaku pasaules Ziemassvētki" - skolas uzvedums ar ~ 150 tēliem

Šis būs bezgalīgi garš ieraksts par nelielas skolas Ziemassvētku priekšnesumu - ar visu lugas tekstu pilnā garumā. Ja kādam var noderēt kāda aina no lugas sava kolektīva pasākumam, es tikai priecāšos, bet pārējie laipni aicināti šo garo palagu nelasīt. Es to šeit iekopēju tāpēc, lai a) mana mamma varbūt varētu izlasīt, jo viņa redzēja ludziņu (tajā piedalījās divi viņas mazbērni), un b) lai man pašai būtu viegli atrodamā vietā piemiņa par šo projektu, kam ziedoju vairākas nedēļas.

Pirms gada es uzņēmos uzrakstīt Ziemassvētku ludziņu skolai, kurā strādāju. Katru gadu kādai no klasēm izlozē tiek Ziemassvētku pasākuma organizēšana, un tajā tiek iesaistīta visa skola. Nezinu, vai citās skolās ir līdzīgas tradīcijas, bet pie mums Ziemassvētku priekšnesums ir kas tāds, kam gatavojas ilgi un pamatīgi, ar daudziem mēģinājumiem. Katra klase pielāgo savu priekšnesumu kopējai koncepcijai vai sižeta līnijai, un ir ļoti interesanti redzēt, kā ar ierobežotu budžetu un laiku ir izdevies izcelt bērnu dotības. Zālē sēž radinieki, ikvienam gribas redzēt tieši sava bērna sniegumu, un, ja kāds saminstinās vai kaut ko saputro, visiem ir vēl jo jautrāk.
Pazīstot gandrīz katru skolas bērnu katrā skolas klasē, es centos izdabāt visu vēlmēm. Gribēju, lai katram bērnam būtu sava loma ar vismaz vienu rindiņu teksta. Mūsu skolā mācās 150 bērni, un, protams, visi grib skaistas lomas. Zinot, ka 6. klases meitenes grib tēlot princeses (kad gan vēl viņām būs iespēja plivināties pa skatuvi garās kleitās?), ka pirmīši vēl ir bikli un maziņi un ka jaunākajās klasēs ieteicams izvēlēties personāžus, kam vecāki viegli varēs dabūt maskas (dzīvnieciņi, rūķīši), man bija jāpieskaņo sižets un teksta garums. Vēl man gribējās, lai "ar varu" tiktu iesaistīti visi skolas bērni, arī tie, kuri ir paši kautrīgākie. Ja katram būs sava loma, tad taču nevarēs tik viegli atteikties no piedalīšanās, vai ne?

Turpinājumā - 26 lappuses garš Word dokuments, kurš pārkopējot ir zaudējis formatējumu un tabulatora atkāpes.




Pasaku pasaules Ziemassvētki

1.     aina

6. klase.  „Runcis zābakos”.

1)         Runcis Zābakos,
2)         Teicējs;
3)         Princese;
4)         Princis;
5)         Sulainis;
6)         Saimniecības vadītāja;
7)         Galmadāma #1;
8)         Galmadāma #2;
9)         Galmadāma #3;
10)    Galmadāma #4;
11)    Kalpone #1;
12)    Kalpone #2;
13)    Kalpone #3;
14)    Kalpone #4;
15)    Kalps #1;
16)    Kalps #2;
17)    Kalps #3;
18)    Kalps #4.

Pils. Vienā tronī sēž princese. Viņa pucējas un ķemmējas, skatoties spogulī. Princis sēž otrā tronī un spēlē telefonu, neatraudams skatienu. Galmadāmas sēž vienā pusē un drudžaini izšuj skābām sejām. Kalpi un kalpones jautri spēlē monopolu.

Princese:                 Princi! Atraujies no tā sava telefona un nobildē mani!
Princis:                   Es nevaru, es spēlēju tīklā ar Pinokio.
Princese:                 Nu, lūdzu! Man vajag jaunu profila bildi Feisbukam.
Princis:                   Es tiešām nevaru, tu pati zini, cik ātri spēlē Pinokio. Deguns viņam ir kā trešā roka. Ja es kaut uz mirkli novērsīšos, viņš uzvarēs.
Princese:                 Nu un! Kas tev ir svarīgāks – kaut kāda uzvara spēlītē vai mana laime?
Princis:                   Paprasi kādai kalponei.
Princese:                 (šausmās) Kuš! Tā nedrīkst teikt! Mums atkal būs jāmaksā sodanauda!
Princis:                   Ko es tādu pateicu?
Kalpone #1:           Es dzirdēju gan! Viņš teica „kalpone”! Tas ir politiski nekorekti.
Kalps #1:               Ko?! Kurā gadsimtā mēs dzīvojam?! Vai tiešām daži joprojām iedomājas, ka tāpēc, ka viņiem ir kronis galvā, viņi ir labāki par mums?
Kalpone #2:           Kā jūs dzīvotu, ja mēs jums negatavotu ēdienu, neuzkoptu pili un nemazgātu veļu?
Galmadāma #1:      Bet jūs taču saņemat algu! Atšķirībā no mums, galmadāmām, kam tikai jāsēž un jāizšuj!
Galmadāma #2:      Jā, kas tā vispār par iedomu ar to mūžīgo izšūšanu? Kurš mūsdienās valkā izšuvumus? Tas ir bezjēdzīgi!
Kalpone #3:           Nu tad beidziet izšūt un dariet kaut ko jēdzīgu!
Galmadāma #3:      Mēs taču neprotam!
Kalps #2:               Nu tad mācieties. Tagad pat pasaku pasaulē ir tik daudz iespēju mācīties… Tālmācība, internets.
Galmadāma #4:      Jā, kā tad! Jūs domājat, ka mēs tā vienkārši varam izbrīvēt laiku, lai mācītos?
Kalps #3:               Tad nu gan problēma! Ne jums pannas jāberž, ne zāle jāpļauj! Kas tad jums jādara?
Galmadāma #1:      (ar asarām) Jāšuj!

Ienāk saimniecības vadītāja, ļoti lietišķa, skarba, nopietna, viscienījamākā būtne šai kompānijā, aiz krāgas vilkdama Runci Zābakos.

Vadītāja:                 Es, protams, ļoti atvainojos, jūsu majestātes, bet ko man darīt ar šo rasbainieku?
Princis:                   (nepaceldams galvu no telefona) Ko tad viņš tādu sadarījis?
Vadītāja:                 Noēdis no tortes visas putukrējuma rozītes!
Princese:                 Ārprāts! Es vēl pat nebiju paguvusi torti nofotografēt un ielikt Instagramā!
Vadītāja:                 Nu es taču saku – visīstākais bandīts! Ko man ar viņu tagad darīt?
Kalps #1:               Kad runči sačurā čības, viņiem purnu grūž tai šmucē.
Runcis:                   (murrājošā balsī) Vai drīkstu ierosināt, lai man iegrūž purnu tortē?
Vadītāja:                 Kā tad! Tev ka tik pierīties! Nu, ko lai es ar viņu daru?
Princis:                   Ar viņu neko nedrīkst darīt, viņš mums ir pats labākais, mēs viņam būsim līdz mūža galam pateicību parādā.
Princese:                 Nē nu labi, es saprotu – pateicību parādā, bet runa ir par vakariņu torti!
Kalps #2:               Nevar vienkārši iespundēt pagrabā, lai ķer peles un pārdomā uzvedību?
Runcis:                   (sašutis) Es tev rādīšu iespundēt! Es sūdzēšos Valsts Dzīvnieku Tiesību Aizsardzības inspekcijai!
Princese:                 Sākas. Jau atkal viens grib sūdzēties. Ir nu gan laiki pienākuši – kalpi, ko nedrīkst saukt par kalpiem, galmadāmas, kam apnicis izšūt, un nu vēl arī bezkaunīgs runcis.
Kalps #3:               Jūs teicāt „kalpi”?
Princese:                 Nē, nē, staļļu administratora kungs, jums izklausījās.
Kalpone #1:           Nē, es arī dzirdēju – viņa teica „kalpi”.
Princese:                 Piedodiet, slotas operatore, tas bija tikai tēlains izteiksmes līdzeklis.
Kalpone #2:           Lai cik jūs smalki neizteiktos – kulinārā menedžere vai ķēkša – bet kaķa spalvas no tortes būs jālasa ārā man!

Ieskrien Sulainis.

Sulainis:                 Jūsu augstības, godātās galmadāmas, cienījamie sadzīves operatori, naktspodu administratori un pārtikas menedžeri, pie pils vārtiem stāv Teicējs.

Visi pārsteigti paceļ galvas un met pie malas darāmo.

Princis:                   Teicējs? Viņš nekad neiet ciemos, ja vien nav ārkārtēja iemesla.
Sulainis:                 Nu tad ko man darīt?
Kalps #1:               Ved viņu iekšā!

Galmadāmas panikā skraidelē, vēdinās ar mutautiņiem, ģībst un ceļ traci. Tikmēr Teicējs jau ir ienācis pats. Visi ceļas kājās un paklanās.

Teicējs:                   Nu sveiki, sveiki. Redzu, ka nebijāt mani gaidījuši.
Princese:                 Nē, nē, ko tu!
Princis:                   Tāds viesis – vienmēr gaidīts!

(visi čalo, jūsmo, šķiet saspringti un satraukti)

Vadītāja:                 Nāc, nāc, Teicēj, sēdies!
Kalpone #1:           Atnesiet viņam tēju!
Kalpone #2:           Varbūt kafiju?
Teicējs:                   Nē, nē, tad es nevarēšu gulēt. Lai gan tāpat jau mokos bez miega pēdējā laikā. Darbs tāds stresains.
Kalps #3:               Kas tad noticis?
Teicējs:                   Inventarizācija jātaisa. Pēdējo reizi pirms gadiem piecdesmit veicām. Bet tagad pasaku pasaulē viss mainījies.
Sulainis:                 Kas tad ir mainījies? Pie mums viss pa vecam.
Teicējs:                   Nav, nav pa vecam. Paskaties pats. Kalpi spēlē galda spēles, valdnieki sēž internetā, tikai galmadāmas šuj kā šuvušas.
Galmadāma #1:      Nav jau izvēles!
Galmadāma #2:      Kuš! Nepārtrauc Teicēju!
Galmadāma #3:      Bet kas tā par in… in… internizāciju?
Vadītāja:                 Nav jau brīnums, ka tu nezini, sēžot pie saviem krustdūrieniem!
Sulainis:                 Tas nozīmē – visu uzskaitīt. Cik zirgu, cik kariešu, cik dūnu pēļu.
Teicējs:                   Nu nē, šoreiz ne karietes un arī ne dūnu pēļi jāskaita. Jāskatās, kas no pasaku varoņiem vēl pasaulē palicis.
Kalpone #3:           Ko nozīmē – kas palicis? Vai tad kāds ir pazudis?
Teicējs:                   Un kā vēl pazudis! Kopš multfilmām un Disneja grāmatām nekas vairs nav pa vecam. Kad jūs pēdējoreiz esat redzējuši deviņgalvu pūķi?
Kalps #4:               Nu paga, pūķis jau tepat kalnos ir.
Kalps #1:               Bet tam ir tikai trīs galvas.
Teicējs:                   Tieši par to jau ir runa. Tie pasaku varoņi, kam ir par daudz kustīgu detaļu, nogrimst aizmirstībā, jo pārāk ilgi jāzīmē. Tāpat kā piektais pirksts! Jūs paskaitiet, cik multfilmu varoņiem ir pieci pirksti!
(daļa pils iemītnieku pie sevis pārskaita pirkstus)
Princis:                   Nu bet kur tad problēma? Apzvani visus un pajautā.
Teicējs:                   Jā, kā tad! Tu domā, ka rūķīšiem vai raganām ir telefoni? Nē, visi ir jāapstaigā.
Princese:                 Ā, nu tad mēs tevi nekavēsim, apstaigā vien.
Teicējs:                   Nē, nē, tik tālu ceļu es jau nu neiešu. Nāku pie jums, jo jūsu pils man ir vistuvāk. Vajag man kādu, kurš visus citus apskrietu un aizpildītu veidlapas.
Sulainis:                 Uz mani nemaz neskatieties, es te esmu neaizstājams.
Vadītāja:                 Es arī. Lai iet galmadāmas, viņām tāpat nav, ko darīt.
Galmadāma #4:      Lai mēs apstaigātu visu Pasaku pasauli?
Galmadāma #1:      Balles kleitās?
Galmadāma #2:      Pa kalniem un mežiem?
Galmadāma #3:      Pie pūķiem un laupītājiem?
Visas:                     Nē!
Kalps #1:               Paga, bet kur tad Runcis tā lavās?
Kalps #2:               Krējuma rozītes salaizījies.
Kalps #3:               Jā, lai iet Runcis!
Kalps #4:               Viņam gan zābaki kājās, gan ātrums pieklājīgs.
Princis:                   Un viņš no mums visiem ir visapķērīgākais.
Runcis:                   (pieglaimīgi) Nu ko tu, Princi! (klusu šņāc – nodevējs!)
Princese:                 Ja jau viņš milzi pieveica, tad kas viņam ko nepieveikt tādu nieka Inventarizāciju!
Teicējs:                   Nu ko, Runci, iesi?
Runcis:                   Vai tad ir izvēle?
Teicējs:                   Re, kur saraksts ar visiem pasaku varoņiem. Izstaigā Pasaku pasauli, atzīmē sarakstā, kurš vēl ir palicis, kurš pazudis, kurš nācis klāt, un piekodini, lai visi ierodas uz lielo Ziemassvētku balli atrādīties.
Runcis:                   Tad man viņi vēl jāpierunā?
Teicējs:                   Tikai jāinformē.
Vadītāja:                 Pareizi! Citādi šis gudrinieks nekur vispār neaizies, nolīdīs kaut kur šķūņaugšā un, kad sagribēsies ēst, atnāks, pats uz labu laimi sarakstus aizpildījis.
Runcis:                   Kā tu vari tik slikti par mani domāt? Ko es tev esmu sariebis?
Vadītāja:                 Torti atceries?
Runcis:                   Nu labi, labi, es iešu. Dod tos sarakstus.
Princis:                   Un pasveicini Pinokio!


2.     aina

1. klase. Dažādi rūķīši – septiņi no „Sniegbaltītes”, pārējie – Ziemassvētku rūķīši.
1)    Profesors;
2)    Īgņa;
3)    Kautrīgais;
4)    Jautrulis;
5)    Šķaudulis;
6)    Guļava;
7)    Dumiķītis;
8)    Rūķītis #1;
9)    Rūķītis #2;
10)        Rūķītis #3;
11)        Rūķītis #4;
12)        Rūķītis #5;
13)        Rūķītis #6;
14)        Rūķītis #7;
15)        Rūķītis #8;

Runcis iet pa ceļu, ierauga ceļazīmi „Pie rūķīšiem”, pārbauda sarakstus.

Runcis:        Pie rūķīšiem? Tāds saraksts man ir. Labi, sāksim ar rūķīšiem.

Runcis iznāk pie rūķīšiem, kuri čakli rosās, kaut kur skraidelē, kaut ko nes, saiņo, darina, strādā, izņemot Guļavu, kurš gulšņā un ik pa brīdim iekrācas, Jautruli, kurš draiskojas, un Dumiķīti, kurš kaut ko aušojas.

Runcis:                   Sveiki, rūķīši…
Profesors:               Ko? Kas? Kurš to teica?
Šķaudulis:              Apčī! Kaut kāds mincis pieklīdis.
Runcis:                   Ko?!
Kautrīgais:              Nē, atvainojiet, tas nav kaut kāds mincis, tas ir… ru… ru… (samulst un apklust).
Rūķītis #1:             Nu kas, kas?
Rūķītis #2:             Tas tak Runcis Zābakos!
Rūķītis #3:             Vai tas var būt?
Rūķītis #4:             Runcis Zābakos taču ir no pavisam citas pasakas!
Rūķītis #5:             Un tajā pasakā nav neviena rūķīša!
Rūķītis #6:             Tikai milzis!
Rūķītis #7:             Un milži nelīdzinās rūķīšiem!
Rūķītis #8:             It nemaz!
Īgņa:                       Nav ko spriedelēt. Lai parāda dokumentus.
Dumiķītis:              Vai tad kaķiem ir dokumenti?
Šķaudulis:              Varbūt viņam ir siksniņa ap kaklu ar žetonu?
Dumiķītis:              Man patīk žetoni!
Runcis:                   Fui! Nav man nekādas siksniņas! Es neesmu nekāds suns! Es esmu Runcis Zābakos!
Profesors:                       Mēs nevaram tā vienkārši ticēt uz vārda. Kā lai mēs zinām, ka tu tiešām esi tas, par ko uzdodies?
Rūķītis #1:             Nu runcis kas runcis.
Rūķītis #2:             Turklāt zābakos!
Īgņa:                       Ha, tad nu gan liela māksla zābakus uzvilkt. Es arī varētu izlikties par runci zābakos, ja ļoti gribētu.
Jautrulis:                Tas tik būtu skats!
Rūķītis #3:             Labāk saki, ko tu meklē mūsu nostūrī.
Rūķītis #4:             Jā, nevelc garumā, mums nav laika.
Rūķītis #5:             Nāk Ziemassvētki, mums darba pilnas rokas.
Rūķītis #6:             Nu, Runci? Ko teiksi?
Runcis:                   Es nāku pārbaudīt, vai te ir visi, kas ir sarakstā, bet uzreiz jau redzu, ka nav.
Rūķītis #7:             Kā tad tā?
Rūķītis #8:             Kura tad te trūkst?
Runcis:                   Es te redzu tikai rūķus. Bet kur Sniegbaltīte ar Princi? Kur ļaunā karaliene?
Profesors:               Tas tak skaidrs kā diena. Sniegbaltīte ar Princi pēc kāzām pārcēlās uz Pili, bet Ļaunā karaliene ir Burvju un Raganu purvā.
Runcis:                   Ak tā. Nu skaidrs. Tad es atzīmēšu tos, kas ir. (lasa no saraksta) Profesors.
Profesors:               Es!
Runcis:                   Šķaudulis.
Šķaudulis:              Apčī! Es!
Runcis:                   Kautrīgais.
Kautrīgais:              Eeee…. Es…
Runcis:                   Jautrulis.
Jautrulis:                (lēkādams un smiedamies) Es!
Runcis:                   Īgņa.
Īgņa:                       Atkal kādam kaut ko no manis savajadzējies.
Runcis:                   Guļava. (klusums) Guļava. (Guļava iekrācas.)
Visi:                       Guļava!!!
Guļava:                  (nokrīt no sola, kur gulējis) Ko? A? Kas ir? Kāds mani sauca? Jāiet ēst?
Runcis:                   Skaidrs, ir. Dumiķītis?
Dumiķītis:              Es. Bet man labāk gribētos, lai mani sauc par… Viszini.
Runcis:                   Labi, Viszini. Ar jums, septiņiem, esam tikuši skaidrībā. Kas ir tie pārējie?
Rūķītis #1:             Mēs esam no citām pasakām.
Rūķītis #2:             Darām labus darbus.
Rūķītis #3:             Mēs palīdzam cilvēkiem.
Rūķītis #4:             Un Ziemassvētku vecītim.
Rūķītis #5:             Un tu jau pats redzi – mums ir ļoti daudz darba.
Rūķītis #6:             Jo Ziemassvētki jau ir pavisam tuvu!
Rūķītis #7:             Tāpēc, ja esi beidzis mūs pārskaitīt, tu varētu ļaut mums turpināt darbu.
Rūķītis #8:             Citādi bērni paliks bez dāvanām!
Īgņa:                       Un žagariem.
Profesors:               Guļava tev parādīs ceļu tālāk. Tāpat viņš neko nedara, tikai gulšņā.
Guļava:                  Negulšņāju vis! (žāvājas) Labi, ejam.
Runcis:                   Labi. Bet jums noteikti ir jāierodas pie Teicēja uz Ziemassvētku balli! Atā!
Šķaudulis:              Atā! Apčī! Man laikam ir alerģija pret kaķa spalvām.
Profesors:               Atā! Pie darba!

Rūķīšu priekšnesums – deja vai dziesma par darbu, rūķiem vai tamlīdzīgi. Runcis aiziet ar Guļavu, kurš viņu pavada nost no skatuves un žāvādamies atgriežas pie savējiem.





3.     aina
2. klase. Pasakas par dzīvniekiem (mazie dzīvnieciņi).
1)    Zaķis #1;
2)    Zaķis #2;
3)    Zaķis #3;
4)    Zaķis #4;
5)    Zaķis #5;
6)    Ezis;
7)    Eža sieva;
8)    Vāverīte;
9)    Vāverēns;
10)        Zīlīte #1;
11)        Zīlīte #2;
12)        Zīlīte #3;
13)        Peļu mamma;
14)        Pelēns #1;
15)        Pelēns #2;
16)        Pelēns #3;
17)        Žagata;
18)        Zvirbulis.

Pelēns #1:              Palīgā, palīgā! Pa ceļu šurp nāk kaķis!
Pelēns #2:              Glābjas, kas var!
Peļu mamma:         Bērni, slēpieties!
Zaķis #1:                Kaķis? Tas taču ir mājas dzīvnieks.
Zaķis #2:                Kas tam darāms pie mums mežā?
Vāverīte:                Kur tas pelēns, kurš viņu redzēja?
Zvirbulis:               Jā, lai pastāsta, kā tas kaķis izskatījās!
Zaķis #3:                Ja nu tas bija nevis kaķis, bet tīģeris?
Zaķis #4:                Vai leopards!
Zaķis #5:                Vai lauva!
Pelēns #1:              Tas bija varens runcis! Tam kājās bija zābaki!
Žagata:                   Zābaki? Tad jau tas būs bijis kāds pasaku kaķis.
Ezis:                       Kaķis ar zābakiem? Tad jau Runcis Zābakos! Tad mēs varam nesatraukties.
Eža sieva:               Tieši otrādi, tad ir jāsatraucas divtik! Viņš taču ir viltīgāks par tīģeri un bīstamāks par lauvu.
Vāverēns:               Jā, jā, viņš pieveica milzi!
Pelēns #3:              Pārvērta par mazu pelīti…
Pelēns #2:              Un aprija!
Peļu mamma:         Ak šausmas! Bērni, aši slēpieties!
Ezis:                       Neraizējieties, mēs jūs pasargāsim.
Eža sieva:               Jā, mēs esam bruņoti. Nobakstīsim ar adatām.
Vāverēns:               Nomētāsim ar riekstiem!
Zaķis:                     Ieraksim burkānos!
Zvirbulis:               Noknābsim kā nieku!
Žagata:                   Pagaidiet, pagaidiet! Kāpēc uzreiz jāklūp virsū? Vispirms paklausīsimies, kas viņam sakāms.
(Uznāk Runcis)
Runcis:                   Kur es esmu nonācis?
Ezis:                       Stāt! Vispirms pasaki, ko tu te dari!
Runcis:                   Mani sūta Teicējs – visus pasaku tēlus saskaitīt un uz Ziemassvētku balli ielūgt.
Eža sieva:               Teicējs? Tad jūs varat nebaidīties!
Peļu mamma:         Jā, Teicējs nemūžam neļautu mums darīt pāri.
Žagata:                   Sveiks, Runci. Tu esi nonācis pie mazajiem pasaku dzīvnieciņiem. Kas tev tie par papīriem?
(Runcis šķirsta papīrus, meklējot īsto sarakstu)
Zvirbulis:               (Runcim pār plecu skatīdamies) Te ir saraksti ar pasaku varoņiem. Re, kur ir ar dzīvniekiem.
Vāverīte:                (izņem Runcim sarakstu no rokām) Paga, šis nav īstais. Te ir vilks un lācis, un lapsa.
Vāverēns:               Jā, tos tu šeit neatradīsi.
Zīlīte #1:                Tie dzīvo meža otrā malā.
Pelēns #1:              (izlien no slēptuves) Jā, tos mēs patriecām!
Pelēns #2:              Tas mums bija tīrais nieks!
Pelēns #3:              Jo mēs esam peļu stiprinieki!
Runcis zobgalīgi iešņācas, un pelēni pīkstēdami un brēkdami aizmūk un paslēpjas mātei aiz svārkiem.
Peļu mamma:         Kā nav kauna maziņos baidīt!
Runcis:                   Es jau neko. Tāpat joka pēc. Bet jums visiem ir jānāk uz Ziemassvētku balli pie Teicēja.
Zaķis #1:                Balle – tas ir labi.
Zaķis #2:                Balle – tas ir jautri.
Zaķis #3:                Balle – tie ir kārumi.
Zaķis #4:                Bet vai tur būs arī lapsa, vilks un lācis?
Zaķis #5:                Tad mēs neiesim!
Visi zaķi:                Neiesim!
Zaķis #1:                Vai tomēr iesim?
Zīlīte #1:                Kaut ko taču noteikti var izdomāt.
Zīlīte #2:                Vai tu vēl iesi arī pie viņiem?
Zīlīte #3:                Tad sarunā, lai viņi uzliek uzpurņus!
Eža sieva:               Ha! Tas tik būtu skats.
Žagata:                   Jā! Tas man jāredz! Būs, ko pastāstīt citiem!
Vāverēns:               Bet būtu tik jauki aiziet uz balli…
Vāverīte:                Un padejot…
Pelēni:                    Pie eglītes…
Priekšnesums – kāda deja vai dziesma par Ziemassvētku tēmu vai tml.
4.     aina
3. klase. Pasakas ar skaitļiem. „Septiņi kazlēni un vilks”, „Trīs sivēntiņi”, „Brēmenes muzikanti”.
1)    Ēzelis;
2)    Suns;
3)    Kaķis;
4)    Gailis;
5)    Nif-nifs;
6)    Naf-nafs;
7)    Nuf-nufs;
8)    Kazlēns #1;
9)    Kazlēns #2;
10)        Kazlēns #3;
11)        Kazlēns #4;
12)        Kazlēns #5;
13)        Kazlēns #6;
14)        Kazlēns #7.

Runcis pienāk pie ķieģeļu nama, uz kura rakstīts „Attapīgie”, „Vilkiem ieeja aizliegta”, „Objektu apsargā SIA „Brēmenes muzikanti” un tamlīdzīgi joki. Runcis aizdomīgi staigā apkārt, tad pieiet un pieklauvē.

Runcis:                   U-ū! Atveriet!
Kazlēns #1:            Kas tur ir?
Runcis:                   Tas esmu es, Runcis Zābakos!
Kazlēns #2:            Kā lai mēs zinām, ka tas nav vilks?
Kazlēns #3:            Mums jau ir pieredze ar visādiem blēžiem!
Kazlēns #4:            Mēs vairs neuzķersimies!
Kazlēns #5:            Pierādi, ka tu esi Runcis!
Runcis:                   Kā tad lai es to pierādu?
Kazlēns #6:            Pienāc pie durvju actiņas, mums ir acu skenēšanas ierīce.
Kazlēns #7:            Ar visu pasaku varoņu datubāzi!
Runcis pieiet pie „lāzera”, viņu noskenē. No namiņa iznāk septiņi kazlēni, trīs sivēntiņi un Brēmenes muzikanti.
Ēzelis:                    Tas tiešām ir Runcis Zābakos! (pieiet sarokoties) Sveiks, Runci! Sen neesi redzēts.
Runcis:                   Kopš pēdējā „Šreka”, vai ne?
Kaķis:                    Nu es jau nu ķepu tev nespiedīšu, bet prieks tevi satikt, kolēģi.
Suns:                      Prieks būtu vēl lielāks, ja mēs zinātu, kas tev pie mums meklējams.
Gailis:                    Es skatos, viņam kaut kādi papīri rokā.
Nif-nifs:                 Es zinu! Viņš droši vien projektē māju un nāk pēc padoma pie Pasaku Pasaules labākajiem arhitektiem.
Naf-nafs:                Tad tu esi ieradies īstajā vietā, Runci. Neviens neprot uzcelt izturīgākas un labākas mājas par Trim Sivēntiņiem.
Nuf-nufs:               Jā, mūsu projekti ir pilnīgi vilkudroši. Neviens tos nespēj nopūst.
Nif-nifs:                 Turklāt esam tos uzlabojuši. Atceries, sākumā mūsu mājai bija vājā vieta, pa kuru iekļuva ienaidnieks.
Nuf-nufs:               Jā, skurstenis, atceries?
Naf-nafs:                Nu vairs pat muša pa to nevar ielidot!
Runcis:                   Es tā skatos, drošība jums pirmajā vietā. Varu atzīmēt sarakstā par trim pasakām uzreiz. Man vēl jūs tikai jāuzaicina uz Ziemassvētku balli pie Teicēja.
Gailis:                    Bet vai tur būs droši? Te mēs tomēr esam pilnīgi pasargāti.
Kazlēns #1:            Jā, te mēs esam tikpat kā cietoksnī.
Kazlēns #2:            Esam ne tikai nocietinājušies un padarījuši namu neieņemamu.
Kazlēns #3:            Mēs esam arī ļoti labi sagatavoti jebkādām ārkārtas situācijām.
Kazlēns #4:            Mēs zinām visu glābšanas dienestu numurus no galvas!
Kazlēns #5:            Pat pamodināti nakts vidū, varētu tos noskaitīt! (Varbūt vēršas pie publikas? Piem.: „Vai jūs, bērni, zināt glābšanas dienesta numuru?”)
Kazlēns #6:            Un mums ir pašiem sava apsardzes firma.
Kazlēns #7:            Jā, SIA „Brēmenes muzikanti”! Viņiem ir ilggadīga pieredze laupītāju biedēšanā.
Ēzelis:                    Turklāt mēs esam ļoti muzikāli.
Suns:                      Gribi, mēs tev kaut ko nodziedāsim?
Kaķis:                    Ja tu mums piebiedrotos, sanāktu pat kaķu koncerts.
Runcis:                   Nē, nē, es labāk ne. Man jāsteidzas tālāk. Vēl visa Pasaku pasaule jāapstaigā, spēki jātaupa. Bet jūs gan padziediet, es tikmēr atpūtīšos.

Priekšnesums.


5.     aina
4. klase. Grimmu pasakas. Princeses, prinči, galma ļaudis.
1)    Pelnrušķīte;
2)    Sniegbaltīte;
3)    Ērkšķrozīte;
4)    Princese #4;
5)    Princese #5;
6)    Princese #6;
7)    Princese #7;
8)    Princese #8;
9)    Princese #9;
10)        Princis #1;
11)        Princis #2;
12)        Princis #3,
13)        Princis #4;
14)        Princis #5;
15)        Princis #6;
16)        Princis #7;
17)        Princis #8;
18)        Princis #9;
19)        Deju skolotājs;
20)        Padomnieks;
21)        Rakstvedis;
22)        Ceremonijmeistars.

Aina pilī. Princeses čalo savā starpā, prinči stāv un sarunājas atsevišķi, cits citam kaut ko rāda un skaidro. Padomnieks un Rakstvedis sēž un kaut ko pārspriež, un rēķina. Ienāk Deju skolotājs un Ceremonijmeistars.

Deju skolotājs:       Nākam, nākam, nākam! Visi šurp! Jāmācās jaunā deja.
Princis #1:              Vai nevar vēlāk?
Princis #2:              Jā, mēs šobrīd esam aizņemti.
Princese #4:            Jūs negribat ar mums dejot?
Princis #4:              Nē, nē, mēs, protams, gribam.
Princis #5:              Bet mazliet vēlāk.
Princese #5:            Nē, jūs tā tikai sakāt. Patiesībā jums nemaz negribas dejot.
Princis #6:              Gribas, gribas. Labi, mēs jau nākam.
C-meistars:             Gribas vai negribas, Ziemassvētki ir jau tik drīz, ka mēs nedrīkstam zaudēt ne mirkli.
Deju skolotājs:       Jā, ballē visiem ir jāzina visi deju soļi.
Pelnrušķīte:            Lai neiznāk tā, kā togad, kad man uzkāpa uz kājas, un kristāla kurpīte saplīsa.
Princis #1:              Vai tev tas vienmēr jāatgādina?
Pelnrušķīte:            Vai zini, cik grūti ir atrast kurpnieku, kas lāpa kristālu?
Princis #2:              Nu jau mēs visi to zinām.
Sniegbaltīte:           Beidziet strīdēties, iesim dejot.
Ērkšķrozīte:            Jā, būs taču balle! Tas ir priecīgs notikums!
Princese #7:            Pareizi. Nav ko īgņoties.
Princese #8:            Būs iemesls uzvilkt jaunas kleitas.
Princese #9:            Un dejot taču vienmēr ir jauki.
Princis #3:              Tieši tā. Turklāt pilī tik reti kaut kas notiek.
Deju skolotājs:       Nākam, nākam! Princeses pa labi, prinči pa kreisi!
C-meistars:             Nezinu gan. Vai tā būs labi? Tie skatītāji, kas sēž tālākajās rindās, neredzēs princešu kleitas.
Padomnieks:          Tie, kas sēž tālākajās rindās, tik un tā maz ko redz.
Rakstvedis:             Vai nu atnākuši ar kavēšanos, kad priekšā viss jau aizņemts, vai arī kautrējas.
Deju skolotājs:       Nu tātad – princeses pa labi, prinči pa kreisi! Sāksim ar labo kāju.
(Uznāk Runcis)
Runcis:                   Sveicināti, princeses, prinči un atbalsta personāls!
(Visi stāv ar izstieptu labo kāju un gaida nākamo Deju skolotāja rīkojumu.)
Padomnieks:          Runcis Zābakos? Sveicināts.
Deju skolotājs:       Kā redzi, mēs esam diezgan aizņemti. Vai tev kāda steidzama darīšana?
Princis #1:              Vai mēs drīkstam nolaist kāju? Saraus krampī.
(Deju skolotājs ar žestu atļauj nolaist kāju.)
Rakstvedis:             Un es tā skatos, ka tu nāc ar papīriem. Parādi, kas tev tur ir. (Brīdi pēta papīrus). Izskatās pēc tautas skaitīšanas. Bet jāteic, juceklis tev tais papīros. Katra princese un princis savā pasakā, juku jukām gan vilki, gan rūķīši, gan krustmātes fejas.
Padomnieks:          Jā, kopš dzīvojam demokrātiskā Pasaku pasaules valstī, katrs pats var izvēlēties dzīvesvietu. Šeit ir vienkopus visi prinči un princeses.
Rakstvedis:             Nekas, tam jau rakstveži domāti. Es visu sarakstīšu kā nākas.
C-meistars:             Tad varam turpināt mēģinājumu? Runci, tu pasēdi un paskaties.
Runcis:                   Kamēr atceros – man jūs vēl jāielūdz uz Ziemassvētku balli pie teicēja.
Princeses čalo:        Uz balli? Cik lieliski! Tas būs brīnišķīgi!
Deju skolotājs:       Tikai tad, ja visi būs apguvuši visus dejas soļus. Stājamies, stājamies! Sākam ar labo kāju!

Deju priekšnesums.


6.     aina
5. klase. Pasaules literārās pasakas. „Pinokio”, „Buratino”, „Oza zemes burvis”, „Alise Brīnumzemē”,
1)    Pinokio;
2)    Malvīne (zili mati);
3)    Pjero (vienmēr raudulīgs);
4)    Karabass-Barabass (gara melna bārda);
5)    Dorotija;
6)    Sunītis Toto;
7)    Biedēklis;
8)    Dzelzs Malkas cirtējs;
9)    Gļēvais Lauva;
10)        Alise;
11)        Baltais Trusis (ar cilindru);
12)        Trakais Cepurnieks;
13)        Marta Zaķis;
14)        Siržu karaliene;
15)        Siržu karalis;
16)        Kārava devītnieks;
17)        Kārava desmitnieks;
18)        Pīķa piecinieks;
19)        Kreiča trijnieks;
20)        Kreiča astotnieks;
21)        Oliņš;
22)        Boliņš (abi vienmēr kopā);

Dorotija spēlē bumbu ar sunīti Toto. Malkas cirtējs spodrina savu korpusu ar eļļu (tas, kā zināms, ļoti ātri sarūsē). Gļēvais Lauva sēž pie spoguļa un vingrinās rūkšanā un zobu atņirgšanā. Pinokio spēlē telefonā spēli (ar Princi no „Runča Zābakos”). Pjero raksta dzeju un ik pa brīdim skumji ievaidas vai nopūšas. Trakais Cepurnieks ar Marta Zaķi dzer tēju. Visi pārējie „Alises” varoņi spēlē „Uno”. Pārējie kaut ko rosās savā nodabā, izņemot Biedēkli, kurš uznāk vēlāk.

Siržu karaliene:     Uno!
Siržu karalis:         Nemānies, mīļā. Tev vēl nupat bija daudz kāršu.
Siržu karaliene:     Nocirst galvu!
Kārava 9:              Jau atkal sākas…
Kārava 10:            Neviens pie mums jau sen vairs galvas necērt.
Pīķa 5:                  Patiesībā jau nekad arī nav cirtis.
Kreiča 3:               Kā gan tas vispār būtu iespējams – kārtīm nocirst galvas.
Siržu karaliene:     (sakautrējusies) Es atvainojos, man paspruka. Tāds ieradums.
Alise:                    Ļoti nelāgs ieradums.
Baltais Trusis:       Jā nudien! Jūsu vecumā, jūsu augstība, gribētos vairāk nosvērtības un apzinīguma.
Kreiča 8:               Jā, lielāku atbildību par saviem vārdiem un rīcību.
Siržu karaliene:     Es taču jau atvainojos.
(visi turpina spēli)
Gļēvais Lauva:      Rrr! Es esmu brrrriesmīgs! Visi no manis baidās!
Dorotija:               Būs jau labi, Lauva. Nevajag tik ļoti ņemt pie sirds.
Gļēvais Lauva:      Es jau nemaz neņemu pie sirds! Man nemaz nav sirds! Esmu cietsirdīgs un zvērīgs!
Malkas Cirtējs:      Nu jau gan tu pārspīlē. Pat man ir sirds. (attaisa durtiņas uz krūtīm un izņem sirdi, apslauka ar lupatiņu, ar kuru nupat spodrināja korpusu, nobučo un ieliek atpakaļ).
Uzstreipuļo Biedēklis, kuram nav acu vai tās ir iztecējušas.
Biedēklis:             Palīgā! Karabas-Barabas!
Karabass:              Kas noticis, Biedēkli?
Biedēklis:             Ārā līst!
Pinokio:               (nepaceldams galvu no telefona) Nu ja, kā jau pa Ziemassvētkiem.
Dorotija:               Nu jau gan tu jauc. Līst pa Jāņiem.
Pinokio:               Pie mums arī pa Ziemassvētkiem.
Malkas Cirtējs:      Tad es labāk ārā neiešu – ka nesarūsēju!
Biedēklis lēni steberē, neko neredzēdams un taustīdamies ar rokām.
Karabass:              Biedēklīt, tu taču vispār neko neredzi!
Biedēklis:             Nu tāpēc jau es tevi saucu!
Pinokio:               Re, cik tomēr labi, ka viņu pieņēmām pie sevis, nevis aizsūtījām pie ļaunajiem varoņiem.
Karabass:              (iebiedēts, pazemīgs, bikls) Jā, liels paldies jums par labo sirdi. (turpmākajā ainā zīmē Biedēklim acis)
Malkas Cirtējs:      Jā. Tagad ir pašiem savs leļļu meistars. Ja Biedēklim noiet seja – viņš uzzīmē no jauna.
Alise:                    Kad Oliņš un Boliņš nokrīt no mūra, arī var salāpīt.
Oliņš un Boliņš:   Oliņš un Boliņš tupēj’ uz mūra,
                            Oliņš un Boliņš zemē krita.
                            Visi karaļa vīri un zirgi
                            Noskatījās bezpalīdzīgi.
Marta Zaķis:         Nu, ja tie ir kāršu karaļa vīri un zirgi, tad tie jau vienmēr tikai bezpalīdzīgi noskatās.
Cepurnieks:          No otras puses, ja saplīst olas, tad neviens karalis vairs nepalīdzēs.
Pjero:                   (paceļ acis no sava dzejojuma) Vai, vai, vai! Oliņš un Boliņš saplīsuši? Cik tas gan ir skumji! Šī pasaule ir nežēlīga.
Dorotija:               Nav, nav saplīsuši.
Biedēklis:             Bet, pat ja saplīstu, Karabass-Barabass var salabot jebko.
Alise:                    Nu tāpēc jau es saku – labi, ja ir pašiem savs leļļu meistars.
(Atskan klauvējieni pie durvīm)
Gļēvais Lauva:      Palīgā! Zemestrīce! Bandīti! Lidojošie pērtiķi!
(Klusums, tad atkal klauvējiens.)
Marta Zaķis:         Tas drīzāk ir kāds slinks dzenis.
Kreiča 3:               Nu atveriet taču kāds tās durvis.
Gļēvais Lauva:      (saņemas) Palaidiet mani! Tas ir darbs baisiem nezvēriem.
Pīķa 5:                  Tad jau jāsūta Siržu karaliene.
Siržu karaliene:     Nocirst galvu!
Karalis:                 Bet, mīļā!
Kārava 9:              Jau atkal sākas… (vēlreiz tas pats dialogs, tikai ar vēl lielāku apnikumu balsīs)
Kārava 10:            Neviens pie mums jau sen vairs galvas necērt.
Pīķa 5:                  Patiesībā jau nekad arī nav cirtis.
Kreiča 3:               Kā gan tas vispār būtu iespējams – kārtīm nocirst galvas.
Siržu karaliene:     (sakautrējusies) Es atvainojos, man paspruka. Tāds ieradums.
Alise:                    Ļoti nelāgs ieradums.
Baltais Trusis:       Jā nudien! Jūsu vecumā, jūsu augstība, gribētos vairāk nosvērtības un apzinīguma.
Kreiča 8:               Jā, lielāku atbildību par saviem vārdiem un rīcību.
Siržu karaliene:     Es taču jau atvainojos.
(Runcis pieklauvē vēlreiz, tad nāk iekšā.)
Runcis:                 Nu kas tas ir, ka nevar durvis atvērt? Ārā līst!
Gļēvais Lauva:      Rrrrrrr!
Runcis:                 Ko tu te rūc? Liecies taču mierā, visi tevi pazīst, Gļēvais Lauva.
Biedēklis:             Runcis Zābakos? Sveiks, draudziņ!
Karabass:              Negrozies, viss izķēpāsies! (viņš joprojām zīmē seju un nejauši saķēpā muti) Nu re, es taču teicu.
(Biedēklis mēģina kaut ko teikt, bet sanāk tikai nesaprotama vāvuļošana.)
Karabass:              Pagaidi, es notīrīšu krāsu.
Runcis:                 Kur Pinokio? Princis lika tevi sveicināt.
Pinokio:               Kurš princis? Pasaku pasaulē prinču ir vairāk nekā saprašanas.
Runcis:                 Eh, vēl viens datoratkarīgais. Tas pats princis, ar kuru tu šobrīd spēlē.
Pinokio:               Ak tā. Nu paldies. Pasveicini viņu no manis.
Malvīne:               Kāda jēga jums vienam otru sveicināt, ja šobrīd esat kopā internetā?
Pinokio:               Tev jau nu būtu jāzina, ka ir pieklājīgi atbildēt uz sveicieniem.
Malvīne:               Ir pieklājīgi arī nolikt telefonu, kad ar tevi runā cilvēks.
Runcis:                 Runcis.
Malvīne:               Nu jā, runcis. Bet, Runci, ko tu klīsti pa Pasaku pasauli tik briesmīgā laikā?
Runcis:                 Man jāuzskaita visi pasaku varoņi, kas vēl nav izčibējuši, un jāuzaicina uz Ziemassvētku balli pie Teicēja. (Turpmākās sarunas laikā Runcis atzīmē sarakstos, kuri ir klāt.)
Siržu karaliene:     Pie Teicēja? Bet mūsu pasakā nemaz nav Teicēja.
Dorotija:               Tas nekas. Uz balli taču jūs iesiet.
Siržu karalis:         Iesim taču, mīļā? Cik var spēlēt to „Uno”! Ballē vismaz padejosim…
Kārava 9:              Būtu jauki…
Kārava 10:            Jā, pietiek te kārtis spēlēt.
(Kārava 9 un 10 jautri sāk griezties uz riņķi, elkoņos saķērušies).
Runcis:                 Nu labi. Tad ar jums man viss skaidrs. Iešu tālāk.
Biedēklis:             Lietū? Labāk neej! Var noiet krāsa!
Malkas Cirtējs:      Var sarūsēt!
Gļēvais Lauva:      Var uzbrukt lidojošie pērtiķi!
Runcis:                 Es esmu Runcis, man ir deviņas dzīvības.
Siržu karaliene:     Nocirst galvu! Nē, nē, piedodiet, piedodiet, man atkal paspruka!


7.     aina
7. klase. Pasaka „Divpadsmit mēneši”.
1)    Meitene;
2)    Zaldāts;
3)    Janvāris;
4)    Februāris;
5)    Marts;
6)    Aprīlis;
7)    Maijs;
8)    Jūnijs;
9)    Jūlijs:
10)        Augusts;
11)        Septembris;
12)        Oktobris;
13)        Novembris;
14)        Decembris.

Visi sēž ap ugunskuru. Pienāk Runcis.
Runcis:                 Sveiki, mēneši! Sveika, Meitene! Sveiks, Zaldāt!
Decembris:           Nu sveiks, sveiks, Runci. Piesēd, atpūties. Re, kā tu samircis. Nāc, pažāvējies.
Runcis:                 Jā, ir nu gan decembris…
Decembris:           Nevaino mani.
Novembris:          Nu pagaidi. Kuru tad lai vaino? Tu taču esi Decembris.
Oktobris:              Jā. Par laiku decembrī esi atbildīgs tieši tu.
Janvāris:               Un jāteic, pēdējos gados decembris drīzāk ir atgādinājis novembri.
Decembris:           Pagaidi, pagaidi. Vēl nav nekādu garantiju, ka tu, Janvāri, tiksi galā daudz labāk.
Janvāris:               Nē, nu tomēr. Vismaz sniegs janvārī parasti ir.
Februāris:             Nu ziniet, kā pagadās. Ir bijis, ka februārī pienenes uzzied, un man nenāk ne prātā par to uzņemties atbildību.
Jūlijs:                   Pirms diviem gadiem jūlijā bija salnas. Galīgi nav vairs kārtības pasaulē.
Augusts:               Jā, viss sagriezies kājām gaisā. Cilvēki vairs nesaprot, kurā mēnesī ņemt atvaļinājumu.
Maijs:                   Lai ņem maijā. Šogad maijā pat peldēties varēja, atšķirībā no augusta.
Augusts:               Nav mana vaina.
Zaldāts:                 Jūs te gaužaties jau nez cik sen, bet kurš tad ir vainīgs?
Meitene:               Globālā sasilšana, protams.
Aprīlis:                 Ja jau būtu globālā sasilšana, vasara nebūtu bijusi tik auksta.
Meitene:               Nē, tas nav tik vienkārši skaidrojams. Ledāji kūst, okeānu straumes maina virzienu, tad vēl tas tauriņa efekts…
Marts:                   Kā tu to visu zini?
Meitene:               Nu es taču eju ekoskolā. Mums to māca.
Septembris:          Par globālo sasilšanu?
Meitene:               Nu ne tikai. Šogad, piemēram, par bioloģisko daudzveidību.
Novembris:          Paskatoties uz mums, tā daudzveidība šķiet sarūkam.
Septembris:          Ko tu ar to gribi teikt?
Novembris:          Nu kā – agrāk katram mēnesim bija savs apzīmējums.
Janvāris:               Janvāris – ziemas mēnesis.
Februāris:             Februāris – sveču mēnesis.
Marts:                   Marts – sērsnu mēnesis.
Aprīlis:                 Aprīlis – sulu mēnesis.
Maijs:                   Maijs – lapu mēnesis.
Jūnijs:                  Jūnijs – ziedu mēnesis.
Jūlijs:                   Jūlijs – siena mēnesis.
Augusts:               Augusts – rudzu mēnesis.
Septembris:          Septembris – silu mēnesis.
Oktobris:              Oktobris – veļu mēnesis.
Novembris:          Novembris – sala mēnesis.
Decembris:           Decembris – vilku mēnesis.
Janvāris:               Bet tas viss tikai skata pēc. Mūsdienās sen vairs tā nerunā.
Oktobris:              Jā, kad es pasaku, ka esmu veļu mēnesis, man prasa apakšveļas katalogus.
Decembris:           Un decembris jau sen vairs nav vilku mēnesis. Tas ir pilno veikalu, dāvanu saiņošanas un mandarīnu mēnesis.
Jūnijs:                  Un jūnijs – ziedu mēnesis? Dzirdēju, ka dažos puķu veikalos pat ziemā varot dabūt ceriņus. Vairs nav ziemas spelgonī jāuzmeklē divpadsmit mēneši, lai izlūgtos sniegpulkstenīšus.
Jūlijs:                   Un spāņu zemenes var nopirkt visu gadu.
Zaldāts:                 Bet agrāk tas bija iespējams tikai ar burvja doto gredzenu.
Runcis:                 Jā, starp citu, vai tad jūsu pasakā nebija arī burvis?
Maijs:                   Bija, bet viņš kļuva tāds nervozs.
Oktobris:              Jā, teica, ka pēc vecajiem ticējumiem vairs nevar laiku paredzēt.
Runcis:                 Kādiem ticējumiem?
Februāris:             Tu jau zini – ja lazdās daudz riekstu, būs barga ziema.
Aprīlis:                 Ja kaķis ēd zāli – būs lietus. Starp citu, negribi zālīti pagrauzties?
Zaldāts:                 Ja tomāts nokrīt no maizītes, būs jāceļ augšā.
Meitene:               Nē, viņi runā par laika apstākļu ticējumiem.
Zaldāts:                 Ā, skaidrs, es sajaucu.
Decembris:           Tā nu burvis nospļāvās un aizgāja studēt meteoroloģiju.
Marts:                   Jā, pameta Pasaku pasauli, teica, ka zinātne esot interesantāka.
Runcis:                 Ak tā. Tātad burvi varu no saraksta izsvītrot.
Meitene:               Kas tev tas par sarakstu?
Runcis:                 To man Teicējs iedeva. Lika veikt pasaku varoņu inventarizāciju.
Janvāris:               Kā jau tu pats redzi, mēneši ir visi.
Septembris:          Pat ja mēs dažreiz maināmies vietām.
Zaldāts:                 Var jau arī saprast. Cik tad ilgi vienā vietā var sēdēt. Tā jau var caurumu izsēdēt.
Runcis:                 Tieši tāpēc es te esmu – lai jūs iekustinātu. Teicējs grib, lai jūs visi ierodaties viņa Ziemassvētku ballē.
Aprīlis:                 Ballē? Bet kurš tad paliks te?
Maijs:                   Kāpēc tad kādam jāpaliek?
Decembris:           Nu ja nu pēkšņi vēl kādam ziemā ievajagas sniegpulkstenītes?
Jūnijs:                  Jā, vai zemenītes sniegā!
Meitene:               Tad nu gan problēmu atraduši. Ja kādam savajadzēsies puķes vai ogas, aizies uz veikalu.
Februāris:             Jā, diez vai kāds ziemā spersies uz mežu. Tagad pat eglītes pērk benzīntankos.
Zaldāts:                 Nu tad jau mēs visi varam droši iet uz balli. Padejot ar princesēm…
Meitene:               Un prinčiem…
Novembris:          Un apēst kādu mandarīnu…
Marts:                   Paldies par ielūgumu, Runci! Mēs būsim!
Runcis:                 Turēšu pie vārda! Tad uz tikšanos ballē!


8.     aina
8. klase. Raganas, Velns (kā „Sprīdītī), burvji, vilkatis, vampīrs un trīsgalvains pūķis.
1)             Ragana #1;
2)             Ragana #2;
3)             Ragana #3;
4)             Ragana #4,
5)             Burvis #1;
6)             Burvis #2;
7)             Vilkatis;
8)             Vampīrs;
9)             Velns;
10)        Pūķa galva #1;
11)        Pūķa galva #2;
12)        Pūķa galva #3.

Sāk ar kādu interesantu, stilīgu priekšnesumu – kādu „popielas” dziesmu, modernu deju vai dziesmu. Šis izrādē varētu būt vienīgais īsti mūsdienīgais muzikālais numurs, turklāt ir ļoti liela brīvība tērpu ziņā – vienīgais vienojošais elements ir tas, ka šie ir pasaku „ļaunie” varoņi – spilgtas krāsas, gaismas, efekti, straujš ritms, spēcīgi basi.

Pēc priekšnesuma (~3 minūtes, kā jau parasti) visi sasēžas, un uz skatuves uznāk Runcis, kurš priekšnesumu vērojis no malas.

Runcis:                 Es tā skatos, ka jums te jautri iet.
Ragana #1:           Čau, Runci! Nu jā, izklaidējamies, kā nu prazdami.
Burvis #1:            Kaut kur jau tā spriedze jāizlādē.
Runcis:                 Kas tad jums par spriedzi? Izskatās, ka jums viss ir kārtībā.
Ragana #2:           Vispār spriedze ir diezgan pamatīga.
Velns:                   Paskaties uz mums. Tu taču saproti, kur esi atnācis.
Burvis #2:            Mēs esam pasaku ļaunie varoņi.
Vampīrs:              (šļupstus, jo viņam ir gari ilkņi) Pataku pataules ļaundari!
Vilkatis:                (kauc)
Ragana #3:           Bet kurš tad vairs ļaunos uztver nopietni?
Ragana #4:           Par mums uzjautrinās!
Pūķis #1:              Nav jau brīnums.
Pūķis #2:              Visās pasakās mēs vienmēr zaudējam.
Pūķis #3:              Esi redzējis to jauno pasaku? „Kā pieradināt pūķi”?
Pūķis #1:              Pieradināt!
Pūķis #2:              Tur cilvēki uz pūķiem JĀJ!
Pūķis #1:              Lielāks kauns nav iedomājams!
Pūķis #3:              Man gan tīri labi patika…
Pūķis 1 un 2:        Kuš!
Pūķis #1:              Kā tu vari tā runāt!
Pūķis #2:              Tu dari kaunu pūķa vārdam!
Pūķis #3:              Es jau neko…
Velns:                   Un galvenais, ka mūs uzveic ne jau ar kaut kādiem superieročiem. Es vēl saprastu, ja velnu sakautu transformeri ar lāzeriem un atombumbām, bet nē – kaut kāds sīkais ar stabuli!
Vampīrs:              Un no vampīriem arī vairs nebaidās. Mēs, redz, esot „interesanti”! Tu vari iedomāties, cik daudzi pēc tās pasakas par „Krēslu” ir nākuši man klāt un prasījuši parādīt, vai es mirdzu?
Ragana #1:           Tas tāpēc, ka jūs neprotat pielāgoties.
Ragana #2:           Ņemiet piemēru no mums.
Ragana #3:           Jā, mēs dzīvē nepazudīsim. Mums ir pašām savs pavāru šovs.
Vilkatis:                „Īstās latvju saimnieces”?
Ragana #4:           Nē, tfu tu! „Raganu grāpis”!
Ragana #1:           Jā, mēs pilnveidojam receptes. Pagājušā nedēļā atklājām, kā uzlabot piena ķīseli.
Ragana #2:           Esat kādreiz domājuši, kas ir tie melnie punktiņi vaniļas cukurā?
Burvis #2:            Vaniļa?
Ragana #2:           Ha, kā tad! Nē, tās ir saberztas tritonu acis.
Burvis #1:            Fui! Bet likās tik garšīgi…
Ragana #3:           Tieši tāpēc! Bet, ja kāda sastāvdaļa ir mazākā daudzumā par 0,2 procentiem, tad to var nenorādīt.
Ragana #4:           Tieši tāpēc veikalā uz vaniļas cukura paciņām jūs neatradīsiet uzrakstu „samaltas tritonu acis” vai „sikspārņu nagi”.
Ragana #1:           Bet tas viss tur ir!
Velns:                   Es vairs neēdīšu neko no jūsu gatavotā.
Ragana #3:           Nomirsi badā.
Velns:                   Es taču esmu nemirstīgs.
Ragana #2:           Runcīt, varbūt tu gribētu kaut ko uzkost?
Pūķis #3:              Es gribu!
Pūķis #1 un 2:      Kuš, dumiķi!
Runcis:                 Nē, nē, paldies, man jāiet tālāk. Bet Teicējs jūs aicina uz balli.
Ragana #1:           Ar groziņiem?
Runcis:                 Nē. Nekādā gadījumā. Kategoriski bez groziņiem. Atā.

9.     aina
9. klase. Pasakas par laupītājiem. „Robins Huds”. „Ronja – laupītāja meita”. „Drošsirde”. „Sniega karaliene”. Visus vieno drosme, veiklība, apķērība, tiekšanās pēc brīvības un vēlēšanās dzīvot brīvā dabā.

1)    Robins Huds;
2)    Mazais Džons (liela auguma);
3)    Brālis Tuks (mūks);
4)    Vils Skārlets;
5)    Nazirs (austrumniecisks laupītājs);
6)    Mačs (dzirnavnieka dēls);
7)    Laupītājs #7 (no „Sniega karalienes”);
8)    Laupītājs #8 (no „Sniega karalienes”);
9)    Laupītājs #9 (no „Sniega karalienes”);
10)        Birka (laupītājpuisis no „Ronjas”);
11)        Mariana (no „Robina Huda”);
12)        Ronja;
13)        Merida (no „Drošsirdes”);
14)        Laupītājmeita (no „Sniega karalienes”).

Runcis iznāk klajumā. Neviena nav, tikai katls kuras uz ugunskura.

Runcis:                 Dīvaini gan. Man palicis pats pēdējais saraksts – ar visiem pasaku laupītājiem, un tad es beidzot varēšu iet mājās. Eh, kā gribas novilkt smagos zābakus, kājas atpūtināt, apēst kādu kūciņu… Tikai bez vaniļas. Bet nu izskatās, ka man vēl būs jāskraida pa visu mežu, meklējot laupītājus, kuri, protams, ir paslēpušies. Nekā nebija. Ķeršos pie viņu zupas katla, un šie atskries ātri vien.
(Runcis sāk smalstīt katlu. No visām pusēm ap viņu bez skaņas sarodas laupītāji.)
Brālis Tuks:          Runci, Runci! Nu kas tā dara – kā ciemos, tā uzreiz pie katla!
Mazais Džons:      Tā taču ir visīstākā laupīšana!
Runcis:                 Kurš nu būtu runājis. Jūs taču paši esat laupītāji.
Robins Huds:       Zini, kas mēs vairs īsti par laupītājiem… Mēs esam… kā to lai pasaka… tāda kā dabas draugu komūna.
Nazirs:                  Jā, skauti mēs esam! Lūk, kas!
Runcis:                 Tādi aizdomīgi skauti ar zobeniem un lokiem.
Vils Skārlets:        Tā ir mūsu atribūtika. Citādi jau mūs pat neatpazīs.
Laupītājs #7:         Noturēs par kaut kādiem hipijiem.
Laupītājs #8:         Vai vēl sliktāk – zemniekiem.
Mariana:               Nu gan tu pateici! Kas tad vainas zemniekiem?
Laupītājs #8:         Tie nav laupītāji!
Ronja:                  Jūs jau paši nupat teicāt, ka vairs neesat nekādi laupītāji, bet dabas draugi.
Laupītājs #9:         Nu jā – pirmkārt, ko tad lai laupa? Otrkārt, gods neļauj.
Robins Huds:       Treškārt, esat redzējuši, kādas tagad visiem apsardzes sistēmas? Ar acu skeneriem, ēzeļiem un gaiļiem.
Runcis:                 Ā, tu esi pabijis pie Trim Sivēntiņiem un Brēmenes muzikantiem?
Robins Huds:       Protams. Savas nozares specifika ir jāpārzina. Jāredz, kas jauns nozarē. Lai saprastu, kur laupīt.
Mazais Džons:      Un attiecīgi – kur nelaupīt.
Runcis:                 Bet jūsu ir par maz. Man sarakstā ir Robins Huds…
Robins Huds:       Es!
Runcis:                 Brālis Tuks… (Tuks paklanās ar priekšā saliktām plaukstām)… Mazais Džons… Tāds kā paaudzies. Vils Skārlets. Dzirnavnieka dēls Mačs. Nazirs. Mariana vēl no tās pašas kompānijas…
Ronja:                  Mēs ar Birku esam no citas pasakas.
Birka:                   (izpalīdzīgi) „Ronja – laupītāja meita”.
Runcis:                 Redzu, redzu… Un tu?
Laupītājmeita:       Es esmu no „Sniega Karalienes”. Tāpat kā tie trīs. Mamma ar pārējiem aizgāja politikā, mēs gribējām palikt mežā.
Runcis:                 Aha. Skaidrs. Un kur ir Alibaba un četrdesmit laupītāji?
Brālis Tuks:          Kas gan tos vairs atceras… Pat sižetu neviens vairs neatminas.
Laupītājs #7:         Tik traki jau nav, kaut ko jau atceramies.
Brālis Tuks:          Nu, par ko tad tur bija?
Laupītājs #7:         Par… laupītājiem.
Brālis Tuks:          Un ko vēl?
Laupītājs #7:         Un Alibabu.
Brālis Tuks:          Un ko viņi darīja?
Laupītājs #7:         Laupīja… laikam.
Brālis Tuks:          Nu re, ka neatceries. Vārdu sakot, tos tu vari strīpot ārā. Tie visi jau sen ir pārkvalificējušies.
Runcis:                 Skaidrs. Un kas tu tāda?
Merida:                 Es esmu jauniņā. Merida no „Drošsirdes”. Agrāk tādas pasakas nebija.
Mariana:               Bet ņem vērā, ka viņa nav īsta laupītāja. Viņa ir princese.
Merida:                 Jā, bet pie princesēm gan es negribu. Viņas jau tur tikai dejo un vēdinās ar vēdekļiem. Es gribu šaut un rāpties kokos.
Vils Skārlets:        Kā jau mēs visi.
Robins Huds:       Es taču teicu – mēs te esam dabas draugi.
Runcis:                 Ā, nu tad aizpildiet man anketu par bioloģisko daudzveidību Šērvudas mežā.
Birka:                   Kāda gan te vairs daudzveidība… Medījuma vairs tikpat kā nav.
Laupītājs #9:         Decembrī nav arī ne ogu, ne sēņu.
Laupītājs #8:         Drīz būs jākļūst par vegāniem. Jāgrauž zīles.
Mačs:                   Vai jāsāk audzēt labību un aitas. Uzcelsim dzirnavas, malsim miltus, cepsim maizi… kūkas… vaniļas bulciņas…
Runcis:                 Tev labāk nezināt, kas ir tai vaniļā.
Robins Huds:       Vispār doma nav slikta. Ja jau mēs te esam tāda hipiju komūna.
Nazirs:                  Jā, pamazām radīsies ražošanas pārpalikums, veidosies iekrājumi, daži kļūs bagātāki par citiem, un atkal būs, ko laupīt!
Mariana:               Tā, lūk, Runci, mums te iet. Varbūt apmetīsies pie mums?
Ronja:                  Ja ir dzirnavas un miltu maisi, tad ir arī peles… Runcis mums noderētu.
Runcis:                 Nē, nē, paldies! Mani mājās gaida silta gultiņa pie paša radiatora! Vēl tikai parakstieties te, un tad tiekamies ballē pie Teicēja!
Birka:                   Būs balle? Ar mielastu?
Mazais Džons:      Ka tik Teicējs nenolīgst kādu smalku galdu klāšanas firmu, kas uz liela, kvadrātaina šķīvja uzliek vienu garneli, uzpilina vasabi un pasludina tās par vakariņām.
Robins Huds:       Beidz, Teicējs mūs nekad nav pievīlis. Būs gan cepeši, gan tortes.
Brālis Tuks:          Vari viņam pateikt, ka mēs būsim!

10.                         aina

Atpakaļ Runča pilī. Runcis ienāk acīmredzami pārguris.
Teicējs:                 Nu, izdevās?
Runcis:                 Izdevās.
Teicējs:                 Visus ielūdzi?
Runcis:                 Visus. Ņem savus sarakstus. Bet tagad es gribu šokolādes medaļu un gulēt.
Teicējs:                 Ko nu gulēt? Tagad taču sāksies balle!

Visi dalībnieki sanāk uz skatuves uz pēdējo priekšnesumu.