trešdiena, 2016. gada 30. novembris

Zīmuļi pieaugušajiem


Šķiet, tracis par pieaugušajiem domātajām krāsojamām grāmatām  ir norimis. Ir norimuši tie, kuri domā, ka krāsojamās grāmatas pieaugušos padara infantilus un ka pret viņu pārpasaulīgo stresu šāda metode ir bezspēcīga. Taču metode ir laba. Psihologi to ir izmantojuši krietni senāk par jauno modes kliedzienu. Mēs visi zinām, ka sīkā motorika (pirkstu kustības) ir saistīta ar valodas un runas attīstību. Nemierīgu bērnu vecāki droši vien ir ievērojuši, ka viņu atvases sēž mierīgāk, runā atraisītāk un var ilgāk koncentrēties, ja rokas ar kaut ko ir aizņemtas (kaut vai planšeti vai telefonu). Arī daudzi pieaugušie pēc ilgas telefona sarunas ierauga, ka ir piezīmējuši pilnu lapu ar ķiņķēziņiem, izravējuši veselu dobi vai nemanot noberzuši netīru logu (vai nolupinājuši krāsu no galda).
Strādājot skolā, es jau pirmajās izpētes/konsultācijas minūtēs redzu, vai bērnam būs vieglāk runāt, ja viņam iedos kaut ko rokās. Dažiem bērniem ir vieglāk risināt grūtus uzdevumus, šūpojoties uz krēsla, knibinot zīmuļa dzēšgumiju vai graužot pildspalvas galu. Ja pieaugušais to nesaprot un aizliedz, bērns sajūt divkāršu spriedzi - pirmkārt, ir grūtāk koncentrēties uz uzdevumu, otrkārt, vēl jāpiedomā, lai valdītos un neļautos mierinošajai nodarbei. Esmu runājusi ar skolotājām savā skolā - liela daļa, sevišķi sākumskolā, apzinās, ka bērniem tā ir vieglāk, un neliedz viņiem kustēties, pildot uzdevumus. Bērniem vispār nav dabiski visu dienu sēdēt krēslā taisnu muguru! Ceru, ka pienāks diena, kad arī Latvijas skolās varēs atļauties dažāda veida "dīdīšanās krēslus" (fidget chairs, wobble chairs, vidgets etc), kas ļoti atvieglo darbu ar tiem skolēniem, kam ir aktivitātes vai uzmanības traucējumi vai kuri vienkārši ir ļoti kustīgi.

Attēlu rezultāti vaicājumam “wobble chair”

Šo to mēs varam darīt arī bez papildu finansējuma - apsiet ap krēsla kājām biezas, izturīgas gumijas, lai bērnam ir, ko mīcīt ar kājām, mājās mudināt viņu mācīties, sēžot uz stabilitātes bumbas utt. Bet šis ieraksts ir par ko citu.
- Kā, vai tad? Par ko gan, Diāna! - sauc domās aizklīdušais lasītājs.
- Par krāsojamām grāmatām pieaugušajiem! - attrauc Diāna, pie sevis nodomādama: "Kad gan būs pieejami dīdīšanās krēsli pieaugušajiem?" (Un tagad visi paskatāmies uz saviem "biroja krēsliem" pie datora un padomājam, cik bieži mēs tajos ripināmies, dīdāmies, atgāžamies atzveltnē u.tml.)

Toties krāsojamās grāmatas pieaugušajiem ir pieejamas jau tagad!
- Kas tie par nīkuļiem un muļļām, kuriem vajag jau izdrukātu zīmējumu, ko krāsot? Kur paliek radošums! Kāpēc viņi nezīmē paši? - kaujas karogus vicina krāsošanas nīdēji.
Diemžēl ļoti daudzi pieaugušie nav zīmējuši tik sen, ka baidās no zīmuļiem. Daudzi nejūt sevī tādus radošos resursus, lai izpaustos mākslas darbos, iztēlē radītu un uz papīra uzliktu fantastiskus tēlus un oriģinālas ainas. Taču tas nav iemesls liegt sev gandarījumu par tūlītēju rezultātu, prieku par iekļaušanos līnijās, taktīlo baudījumu, vienmērīgi spiežot zīmuli pret papīru... Vēl tur ir papīra un zīmuļa smarža, vieglais spīdums no grafīta, roku kustības, klusa šņirkstoņa... Un tad vēl tā saldi tīksmīgā bezjēdzības apziņa...
Daudziem pieaugušajiem ikdienā nav laika darīt pilnīgi neko, kam nebūtu praktiskas, funkcionālas nozīmes. Krāsošana viņiem var sagādāt lielu prieku tieši ar savu bezmērķīgumu. Tā ir kā meditācija tiem, kas nemeditē. Dziesma tiem, kas nedzied. Nav svarīgi, vai izkrāsosi visu vai pametīsi pusratā. Neviens nevērtēs, neliks atzīmes, nepārbaudīs. Mūsdienās ļoti daudziem cilvēkiem ir ļoti maz tādu nodarbju, kas ļautu atslābināties, neko sevišķu nedomāt, pabūt vieniem ar sevi. Izšūšana? Saliekamattēlu ("pužļu") likšana? Pudeļu mešana?

- Bet krāsošana ir bērnišķīga! Infantila, idiotiska! Salkana, sentimentāla, stulba!
Nu, ja dzīve dod citronus... Ja dzīve dod krāsojamās lapas, nozīmi varam piešķirt mēs paši.
Piedāvāju jums internetā uz labu laimi atrastas lapas (tas nozīmē - bez atsaucēm), ko esmu pielāgojusi depresīvajiem, ciniskajiem, nihilistiskajiem, izdegušajiem, dzīves nomocītajiem. Nopērciet puslīdz labus zīmuļus, izdrukājiet un uz priekšu! Galu galā - vēl viens iemesls pasmīnēt par sevi. Kas zina - varbūt sagribēsies arī parunāt, pirkstus kustinot.







P.S. Var taču dažreiz paākstīties.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru