sestdiena, 2017. gada 7. janvāris

Kas notiek vecāku atbalsta grupās? 10 ieguvumi.

Nu jau pagājis gandrīz mēnesis, kopš krietns pulciņš psihologu un sociālo darbinieku (un arī es) "Dardedzē" beidza kārtējo apmācību kursu "Ceļvedis, audzinot pusaudzi" jeb CAP grupu vadīšanā. Tas ir paša nodibinājuma "Centrs Dardedze" izstrādāts nodarbību cikls pusaudžu vecākiem. Daudzi zina par "Bērnu emocionālās audzināšanas" jeb BEA grupām, daudzām mammām un arī tētiem jau ir laba pieredze ar šāda veida apmācību un atbalsta grupām, un es gribētu ar šo ierakstu jūs iedrošināt apmeklēt grupas, jo tā ir interesanta un parasti arī ļoti vērtīga pieredze gan no audzināšanas, gan arī savas personības izaugsmes viedokļa.
Man ir gan vajadzīgā izglītība, gan tiesības, gan arī pieredze CAP un BEA grupu vadīšanā, un man jau krietnu laiku gribas par to pastāstīt. Šobrīd, kad ārā ir ļoti auksti, vakari ir gari un pēkšņi ir mazdrusciņ vairāk laika nekā ierasts, dalīšos iespaidos.

(Ilustratīvs attēls no ASV Sirds veselības vietnes - apmēram tā izskatās grupas aplis.)

Pirmkārt, ja jums ir bērns jebkādā vecumā, var pieņemt, ka jums ir mazāk laika, ko veltīt sev. Var šķist - ja dzīve jau tāpat aizrit vāveres ritenī, kāpēc labāk neizvēlēties kulinārijas kursu vai vingrošanu, nevis vecāku atbalsta grupu?
Gribu teikt - ja vien ir iespēja, noteikti ejiet arī uz vingrošanu un kursiem! Taču, ja pamanāt, ka jums pieņemamā laikā un vietā kāds speciālists vada grupu nodarbības vecākiem, mēģiniet izbrīvēt laiku, lai tās apmeklētu! Dažkārt tiek veidotas bezmaksas grupas - sevišķi, ja paši grupas vadītāji ir apmācību procesā. Viņiem ir obligāta prasība novadīt grupu ar pietiekamu dalībnieku skaitu no pirmās līdz desmitajai nodarbībai, tāpēc viņi ne vien ļoti priecāsies par dalībnieku atsaucību, bet arī var neprasīt samaksu. No otras puses, arī maksas grupām ir priekšrocības. Vadītāji droši vien būs ar lielāku pieredzi, viņi varēs parūpēties par uzkodām tējas un kafijas pauzēm, un jums nebūs jājūt sirdsapziņas pārmetumi par visiem izdales materiāliem, kuru kopēšanu vadītāji, iespējams, apmaksā no savas kabatas. Nereti viņiem ir jāmaksā arī par telpām, kurās notiek nodarbības. Lai nu kā, naudai nevajadzētu būt šķērslim apmeklēt atbalsta grupas! Daudzās pašvaldībās (piemēram, Rīgā) tas ir sociālā dienesta sniegts pakalpojums, un motivēti klienti var atrast risinājumus, kā apmeklēt nodarbības, neiedragājot ģimenes budžetu.

Kā notiek darbs grupā?
Katrā grupā var būt savi noteikumi, bet obligāts būs konfidencialitātes princips - it viss, ko jūs grupā stāstīsiet un arī dzirdēsiet, paliks tikai starp grupas dalībniekiem - to ir aizliegts izpaust ārpus grupas. Visiem grupas dalībniekiem būs tiesības izteikties, taču jums to nespiedīs darīt, ja nevēlēsieties. Parasti nodarbības sākumā un beigās ir tās reizes, kad ikvienam lūdz kaut ko pateikt - sākumā varbūt par iepriekšējās reizes mājasdarbu (jā, parasti ir arī mājasdarbi, kas ļauj par grupā piedzīvoto un uzzināto padomāt arī nedēļas gaitā), bet beigās ir t.s. "atgriezeniskā saite", kad īsumā varat pastāstīt, ar kādām sajūtām iesiet prom, kas jums patika vai nepatika, kas lika padomāt, ko ieguvāt vai kā varbūt pietrūka konkrētajā nodarbībā. Vecāku apmācību un atbalsta grupas NAV terapeitiskās grupas, un dalībnieki parasti paši labi jūt, cik tālu ir gatavi atklāties citiem. Jo ciešāk saliedējas grupa, jo augstāks kļūst atklātības līmenis, bet no jums neviens neprasīs tādu informāciju, kādu nevēlēsieties sniegt.
Tipiski grupā ir 6-10 dalībnieki, skaits var būt mazliet lielāks vai mazāks, bet nevajadzētu būt vairāk par 12, sevišķi, ja ir viens vadītājs, lai visi varētu izteikties un vadītājs varētu paturēt atmiņā, kurš jau ir izteicies un kurš vienmēr klusē.
BEA un CAP grupās ir jācenšas apmeklēt visas nodarbības. Tas ir tās pašas grupas saliedētības labā - ja jūs bieži kavēsiet, grupai kļūsiet sveši, un reizēs, kad tomēr ieradīsieties, jutīsieties mazāk iederīgi. Jauni dalībnieki grupām var piebiedroties līdz 3. nodarbībai (ieskaitot). Pēc tam grupa turpina darbu tādā sastāvā, kāds ir sapulcināts. Vecāku grupas var apmeklēt kā mammas, tā tēti (arī abi kopā!), taču vecmāmiņām, auklēm vai pedagogiem jākomplektē atsevišķas grupas - ja vien vecmāmiņa nav tā persona, kas ir bērna vai pusaudža juridiskā aizbildne un ikdienā kaut kādu iemeslu dēļ pilda visas vecāka funkcijas.
BEA grupas ir domātas vecākiem, kuru bērniņi ir 1-7 gadus veci, proti, pirmsskolas vecumā, savukārt CAP mērķauditorija ir 12-16 gadu vecu pusaudžu vecāki (lai gan iespējami izņēmumi - ja bērni ir jaunāki vai vecāki, taču atbilst pusaudža vecumposma raksturojumam).
Gan BEA, gan CAP programmā ir desmit nodarbības, no kurām katra ilgst vidēji 2-3 stundas (tas var būt atkarīgs no grupas lieluma, specifikas, telpu pieejamības, vadītājiem u.c.)

Kādi tad ir ieguvumi no atbalsta grupu apmeklēšanas?
1. Jauna pieredze. Daudziem vecākiem, ar ko esmu strādājusi, tā ir bijusi pati pirmā šāda veida pieredze. Viņiem ir asociācijas ar filmās redzētām atbalsta grupām (visbiežāk ar anonīmo alkoholiķu grupām). Viņi var justies bikli, un sēdēšana aplī ar svešiem cilvēkiem tiešām var likties biedējoša. Gribu jūs iedrošināt. Grupas vadītāji ir īpaši apmācīti. Viņi jums neuzplīsies un jūs netincinās, ja negribēsiet izteikties. Turklāt lielais vairums grupas dalībnieku sākumā jutīsies līdzīgi. No savas pieredzes varu sacīt, ka dalībnieki, kuriem ir grūti sākumā apsēsties aplī, jau pēc pirmajām divdesmit minūtēm sajūtas drošāki. Vadītāji parasti jau pašā sākumā dalībniekiem izdala mapītes, kurās likt izdales materiālus, un tas ir sava veida vairogs, ko turēt klēpī un justies drošāk.
2. Zināšanas. Ar "Bērnu emocionālās audzināšanas" un "Ceļvedis, audzinot pusaudzi" saturu varat iepazīties, uzklikšķinot uz saitēm. Es pati gan kā mamma, gan kā skolas psiholoģe, gan kā grupu vadītāja augstu vērtēju apmācību programmas saturu. Tas man ir bieži noderējis. Mazo bērnu programmā ir vairāk konkrētu stratēģiju un tehniku, kā darboties ar pirmsskolas vecuma bērniem, bet skaidrs, ka pusaudžu vecāku grupās uzsvars ir nevis uz to, kā pusaudzi izklaidēt vai mācīt, bet drīzāk uz to, kā uzturēt pēc iespējas labākas attiecības, kā saprast savu pusaudzi un kāpēc viņš izturas tā vai citādi.
3. Praktiskas iemaņas. Jūs apgūsiet konkrētas metodes, kas jums palīdzēs saskarsmē ar saviem bērniem. Jūs tās izmēģināsiet grupā, pārrunāsiet ar citiem grupas biedriem, dzirdēsiet daudz noderīgu padomu arī no viņiem.
4. Iespēja padomāt par sevi. Ne tikai kā par mammu vai tēti, bet arī kā par savu vecāku bērnu un vienkārši kā par personību. Grupās, ko esmu vadījusi, vecāki neiztrūkstoši pie ieguvumiem min iespēju veltīt laiku sev, jo tas tiešām ir laiks, kad viņi ir varējuši paraudzīties uz savu dzīvi no malas un uz brīdi izkāpt no ikdienas. Ļoti bieži dalībnieki stāsta, ka tad, kad mainījusies viņu pašu attieksme un sakārtojušās pašu domas, uzlabojušās arī attiecības - ne tikai ar bērniem, bet arī otro pusīti, vecākiem un citiem apkārtējiem. Bieži vien tas, kā mēs izturamies un kā pret mums izturas grupā, atver acis uz to, kā notiek mūsu ikdienas dzīvē, un grupā to var vieglāk pamanīt. Ja mēs vienmēr nokavējam sākumu, tad kāpēc? Ja vienmēr atsakāmies no visa, ko mums piedāvā kafijas pauzes laikā - kāpēc? Ja izvairāmies aizstāvēt savu viedokli - kāpēc?
5. Atbalsts. Ir milzīgs atvieglojums uzzināt, ka arī citiem ir grūti. Studenti sesijas laikā cits citam jautā: "Vai tu jau nodevi darbu?" un jūtas atviegloti, atrodot kādu, kurš arī ir aizčammājies. Tievētājiem ir vieglāk turēties, zinot, ka vēl kāds cits pa svētkiem ar pārakmeņojušos seju atstumj piparkūku un rasola bļodas. Kāds, kurš ir izdevis nesamērīgu summu par mašīnas remontu, jutīs acumirklīgu emocionālu tuvību ar sarunu biedru, kam nupat gadījies ļoti līdzīgi. Tāpat arī grūtības ar bērnu audzināšanu vai pusaudžu izlēcieniem, kas mums likušies ārkārtēji, neticami un unikāli, šķiet daudz paciešamāki, uzzinot, ka citiem klājas līdzīgi.
6. Jauni paziņas. Kļūstot vecākiem, dažkārt šķiet, ka ir grūtāk iegūt jaunus draugus nekā agrāk. Nav vairs tik daudz laika, ko veltīt, lai izkoptu jaunu draudzību, turklāt - kur tad lai iepazīstas? Dažādi kursi un interešu klubiņi ir ļoti piemēroti paziņu loka paplašināšanai. Bieži vien grupu dalībnieki sev simpātiskos grupas biedrus uzmeklē sociālajos tīklos, dažkārt pat turpina satikties arī pēc grupas pastāvēšanas beigām. Nav datu par to, cik noturīgas ir šādas pazīšanās, bet tik un tā patīkami! Sevišķi jaunajiem vecākiem, kas var justies pavisam izolēti no ārpasaules, visu laiku ziedojot mazulim.
7. Iespēja paplašināt komforta zonu. Visās BEA un CAP nodarbībās līdztekus teorētiskajai daļai ir arī praktiski uzdevumi, kas biklākam, noslēgtākam cilvēkam var likties biedējoši, bet atcerieties, ka esat drošās rokās. Grupas vadītāju uzdevums ir jūs stiprināt, balstīt un iedrošināt. Ja jūs nevēlēsieties atklāt personīgu pieredzi, neviens no jums to ar stangām ārā nevilks, taču, ja sadūšosieties, varbūt sajutīsiet īpašu gandarījumu. Kāds, kuram patīk gari un plaši runāt, pārtraucot citus un aizpildot visu laiku, var atklāt, ka dažkārt arī paklusēšana un sava viedokļa paturēšana pie sevis sniedz lepnumu par savu savaldību. Var gadīties, ka uzdevums, kurš sākumā šķiet elementārs, izrādās ārkārtīgi grūts (tipiski - BEA nodarbībā par rotaļāšanos, kur ir jāmācās spēlēties bērna vadībā). Pēc tam ir īpašs prieks, kad esi ne vien apguvis jaunu iemaņu, bet arī pārkāpis sev un sapratis kaut ko būtisku.
8. Apliecība. Ja jūs vairs neesat mācību vai studiju procesā un arī darbavietā reti ir iespēja redzēt savu vārdu grezniem burtiem uz krāšņa papīra. Apliecība par apmācību beigšanu var kalpot par pamudinājumu pamēģināt vēl kaut ko!
9. Izdales materiāli. Gan BEA, gan CAP jūs saņemsiet rūpīgi sastādītus, zinātniskos pētījumos pamatotus materiālus, kas palīdzēs ne tikai nodarbībās, bet var noderēt arī, lai vēlāk iemestu aci.
10. Emocijas. Visbeidzot, es noteikti gribu minēt emocijas, kas neizbēgami radīsies, strādājot ar sevi. Dažkārt ir nodarbības, pēc kurām ir milzīga pacilātība, šķiet, var iet un kalnus gāzt. Gadās arī, ka ir smagi, jo kļūst skaidrs, ka nāksies pieņemt grūtus lēmumus vai nopietni ķerties pie problēmu risināšanas. Var gadīties arī apraudāties grupā vai pēc tās, bet bieži var arī izsmieties.

Man kā vadītājai vecāku atbalsta grupu vadīšana saistās gan ar lielu atbildību, gan arī milzīgu gandarījumu. Man ir bijušas brīnišķīgas grupas. Katrs dalībnieks man joprojām ir spilgtā atmiņā. Ir ļoti patīkami atcerēties kopā pavadīto laiku. Esmu iepazinusi fantastiskus cilvēkus, kuru drosme, atklātība un aizrautība mani iedvesmo. No sirds ceru, ka visiem klājas labi un ka kaut kas no grupā dzirdētā un apgūtā joprojām noder.
Pēdējā grupa, ko vadīju, bija nelielā ciematā, kur daļa dalībnieču jau bija pazīstamas savā starpā, un tomēr tas viņas neatturēja dalīties pieredzē un būt atklātām - lai gan daži sacīja, ka tas būs nopietns šķērslis grupas komplektēšanai.
Esmu ļoti pateicīga arī skolai, kurā strādāju, un jo īpaši skolas direktorei, kas bija ārkārtīgi pretimnākoša un atvēlēja gan telpas, gan traukus, gan citus palīgmateriālus CAP grupai. Esmu pateicīga nodibinājumam "Centrs Dardedze", kas ļoti palīdzēja gan apmācību procesā, gan vadot grupas. Īpašs paldies kolēģei, ar kuru vadīju savu pirmo grupu - tā bija neatsverama pieredze.

Man šķiet, atbalsta nekad nav par daudz. Latvijā atbalsta grupu apmeklēšana vēl nav kaut kas pašsaprotams. Tiem, kas mācās par grupu vadītājiem, nereti nav nemaz tik viegli nokomplektēt grupu ar vajadzīgo dalībnieku skaitu. Es jūs mudinu nebaidīties, nekautrēties un varbūt šajā gadā gūt jaunu pieredzi kādā apmācību, atbalsta vai terapeitiskajā grupā. Priecāšos arī par jūsu komentāriem ar savu pieredzi - kā jums ir gājis grupās vai kas jūs atturētu no darbošanās grupā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru